Vientulība kļūst par jaunu un ļoti izteiktu laikmeta iezīmi. Tā aizvien vairāk piesaista manu uzmanību un liek uzdot jautājumu: kā mēs turpmāk komunicēsim kā sabiedrība?
Pētījumi jau sen parāda, ka laimes formula sakņojas cilvēciskajās attiecībās. Maslova vajadzību piramīdā "piederība sociālajai grupai", kas nosaka mijiedarbību ar citiem, ir viens no cilvēka pamata balstiem. Viņš vai viņa tiecas pēc draudzības, mīlestības, pieķeršanās, tuvības. Bet šobrīd mēs dzirdam, ka īpaši jauni cilvēki – Z paaudzes pārstāvji (18 - 28 gadus vecie) - jūtas vienmēr vai dažkārt vientuļi.
Kāpēc arvien biežāk parādās dati par vientulības epidēmiju?
Un vai vientulība mūsdienās ir izvēle vai sekas?
Kas ir mainījies? Attālinātā dzīve un izzūdošie saskarsmes punkti
Iespējams, inerce nesocializēties no kovida laikiem ir devusi savu artavu. Bet daudz kas mainījās arī pirms tam un turpinās tagad. Piemēram dzīvesveids pirms tam un tagad: attālināts darbs un mācības, pakalpojums vai produkts telefona pogas klikšķa attālumā.
Tas nozīmē, ka nav jādodas ārā no mājas, jārunā ar pārdevēju, pakalpojuma sniedzēju, jāsatiek pa ceļam draugi un paziņas. Vienīgais kontakts, ja tāds ir – preces piegādātājs. Arī te bieži šo cilvēciskās komunikācijas saskarsmes punktu jau aizvieto pakomāts.
Tas pats saistībā ar pakalpojumu iegādāts internetā, to saņemam automātiski digitālā vidē, piemēram, jauna funkcija bankas kontā, ceļojuma apdrošināšana. Žurnāla vai Netflix abonements pieejams uzreiz pēc maksājuma veikšanas, neizejot no istabas utt..
Digitālais saturs: izklaide, kas aizvieto cilvēku
Protams, sociālie mediji, datorspēles, Youtube, TikTok, Netflix, Spotify satura patērēšana sniedz iespēju izklaidēties un saņemt plašu spektru emociju, ko sarunā ar cilvēku tik vienkārši neiegūt. Sekundes klikšķa ietvarā var nomainīt sarunas tēmu, neskatīties konkrēta cilvēka saturu, ja tie garlaikot vai šobrīd neuzrunā.
Nav jāiedziļinās citu cilvēku dzīvē un jautājumos. Var izvairīties no “nevēlama drauga, paziņas jautājuma, situācijas apspriešanas”, kas varētu būt klātienes saziņas programmā.
Un tas sāk kļūt par jauno normu.
King’s koledža 2025. gada 29. maijā ziņoja, ka viņu starptautiska pētnieku komanda ir atklājusi, ka digitālo tehnoloģiju pieredze, nevis tehnoloģijas kā tādas, asociējas ar vientulību. Savukārt, 2024. gada Harvard Graduate School pētījumā ASV respondenti atzīst kā galvenos vientulības iemeslus:
- 73% – tehnoloģijas,
- 66% – nepietiekams laiks ar ģimeni,
- 62% – pārstrādāšanās un nogurums,
- 60% – mentālā veselība,
- 58% – individuālistiska sabiedrība.
Vientulība kā globāls fenomens: Japānas Hikikomori piemērs
Vientulība skar visu pasauli. Piemēram, Japānā ir sociāls fenomens Hikikomori: jauni cilvēki dodas prom no sabiedrības ekstrēmā izolācijā. Šobrīd valdība lēš, ka tādi ir 1,5 miljoni cilvēku, bet eksperti domā, ka cipars ir daudz lielāks.
Šis piemērs rāda vientulību kā ne tikai personīgu, bet arī kultūras un vides radītu parādību.
Turklāt, arī jaunās iespējas ar mākslīgo intelektu, vēl vairāk veido aizas cilvēku attiecībās un mazina vajadzību cilvēkiem vairāk mijiedarboties. Cilvēks kā sarunas partneris kļūst lieks? Sarunas ar MI sarunbotu sāk aizstāt sarunas starp cilvēkiem, jo tie spēj labi nokopēt cilvēka komunikācijas stilu un ir šķietami labāki sarunas partneri: nekritizē, pieejami 24/7, uzklausa un ļoti bieži piekrīt visam, ko sakām.
Mākslīgais intelekts: jauns “draugs”, kas atņem mūsu cilvēkus
Jau šobrīd 41% Z paaudzes pārstāvju uzticas mākslīgajam intelektam vairāk kā cilvēkam. Lasīju gadījumu, kad kāds vīrietis bija iedevis MI sarunbotam sava mirušā tēva video ierakstus un sāka ar to sarunāties kā “tēvu”. Pārsteidzoša līdzība un sajūta, ka “tēvs ar mani runā” ievilka šajās cilvēka-MI attiecībās kā magnēts. Sarunas kļuva par sava veida vajadzību - aizpildīt mirušā tēva trūkumu dzīvē. Līdz vienā dienā MI sarunbots mainīja sarunas toni, struktūru un vairs nemaz pēc tēva neizklausījas. Vīrietis jutās pievilts, kā otrreiz zaudējis tuvinieku: radās milzīga emocionāla vilšanās un dusmas.
Tāpat pasaulē sāk veidoties tendence izvēlēties MI draugu vai draudzeni.
Un tieši šeit slēpjas milzīgs risks. Cilvēks novēršas no cilvēka un vajadzības veidot attiecības.
Vientulība arī darba vidē: izzūdošā komandas sajūta - ko darīt?
Pasaule vēl tik drīz nebūs tik individualizēta, ka mēs varam aizmirst par komunikācijas prasmēm cilvēku starpā. Izvēle: vakariņas vientulībā ar mobilo telefonu vai TV, vai arī ar ģimeni, draugiem, kolēģiem ir vēl dienas kārtībā. Bet šī vientulības sērga ienāk arī darba vidē vidē un maina komandas saliedēšanās un komunicēšanas dinamiku.
Pasākumi, kas ir vērsti uz tehnoloģiju “izslēgšanu”, vai tieši otrādi – izmantot tehnoloģijas tieši, lai stiprinātu komandas saliedētību un sastrādāšanos - ir tie, kam pievērst īpašu uzmanību. Instrumenti – kā komandas saliedēšanas pasākumi mežā vai vietā, kur nestrādā internets, - būs jākļūst par regulāru praksi, lai no tehnoloģijas važām izrautu cilvēkus un varētu likt pamatus sadarbībai starp cilvēkiem tuvākā un tālākā nākotnē.
Vizuālais materiāls: MI veidots