Your Cart
Loading
Sieviete strādā ar datoru. Uz galda, blakus datoram, mazs balts suns.

5 darbinieka personīgās zīmolvedības iespējas hibrīdā darba laikmetā

Attālinātais darbs ir mainījis mūsu ikdienas komunikāciju un iespējas veidot savu profesionālo tēlu. Līdz 2019. gada martam darbinieki veidoja savu personīgo zīmolu tiešā saskarsmē – sanāksmēs, neformālās sarunās ar kolēģiem un vadītājiem, prezentācijās klientiem un konferencēs. Šīs mijiedarbības veicināja atpazīstamību un uzticību. Taču attālinātais darbs ir ienesis jaunu realitāti, kurā fiziska klātbūtne ir ierobežota, bet tiešsaistes komunikācija sniedz jaunus izaicinājumus un iespējas. Lai arī vairāk esam pārgājuši hibrīdā darba režīmā, tas nenozīmē, ka mēs esam dzīvē klātesoši.


Jaunā darba vide prasa apzinātu pieeju personīgā zīmola veidošanai. Šeit ir astoņas stratēģijas, kas palīdzēs darbiniekiem izcelt sevi un saglabāt profesionālo redzamību hibrīdā darba apstākļos.


Proaktīva un redzama komunikācija


Latviešu valodā ir tāds teiciens: “prom no acīm, prom no prātiem” (un iespējams arī no sirdīm). Šis ir būtisks aspekts, par kuru ir jārunā. Atrodoties attālinātā komunikācijā, mēs bieži izmantojam telefona zvanus, video konferenču rīkus. Melnais laukums ar vārdu un uzvārdu cilvēka video vietā ir tas, ko mēs ļoti bieži redzam. Darbinieks neuzdod jautājumus, nekomentē, neiesaistās, paralēli nodarbojas ar citām lietām, pazaudē iespēju būt “aktīvam” un novērtētam. Darbinieka vērtība tiek zaudēta. Strādājot attālināti, video konferenču, telefona sarunu, tērzētavu formāts ir retās sinhronās komunikācijas formas, ko mēs vēl varam izmantot attālinātā darba apstākļos. Tāpēc svarīgi ir veidot “redzamību”- video konferenču laikā, ir jāieslēdz kamera, lai veidotu saikni ar kolēģiem, bet sanāksmes vadītājam jāveicina darbinieku iesaiste, izsakot viedokli, komentējot un uzdodot jautājumus. 


Iekļaujies sarunās un veido savu klātbūtni – pat īss, bet vērtīgs komentārs palīdz parādīt tavu kompetenci un iesaisti.


Ekspertīzes demonstrēšana, izmantojot digitālos kanālus


Pēdējo gadu laikā ir samazinājies klātienes profesionālo pasākumu skaits, kuru ietvaros piedalījās daudzi darbinieki. Tur varēja prezentēt savu organizāciju un vienlaicīgi stiprināt savu kā eksperta tēlu. Alternatīva ir virtuālie pasākum, kuriem daudzi darbinieki dod priekšroku (nav jāpavada laiks ceļā uz pasākuma vietu). Ja klātienē piedalīties nesanāk, jo tajā brīdī strādāt no mājām, meklē iespējas piedalīties tiešsaistes diskusijās, raksti komentārus par nozares aktualitātēm un dalies ar noderīgiem resursiem. Tas tiešsaistes vidē demonstrēs tavu klātesamību, zināšanas un personību.


Apzināta tīklošanās digitālajā vidē


Hibrīdā darba režīmā mums ir mazākas iespējas veidot jaunus kontaktus vai arī stiprināt esošās attiecības. Izrādās, ka labas iespējas attīstīt attiecības ir ar kolēģiem savas tiešās komandas ietvaros. Bet laika gaitā attiecības pagaist ar komandām, ar kurām attālināta darba ietvaros ir bijusi mazāka saskarsme. Izmanto tās dienas, kad esi birojā, lai ar šiem kolēģiem saskrietos pie kafijas automāta, biroja koridoros vai ēdnīcā.


Autentiskums un cilvēciskais faktors


Covid-19 attālinātā darba laikā Microsoft savā globālajā komandā veica pētījumu starp saviem darbiniekiem un atklāja, ka darbinieki ir kļuvuši vai tiek redzēti kā autentiskāki. Samazinot robežu starp privāto un profesionālo telpu, cilvēks ir devis iespēju sevi labāk iepazīt. Darbs no mājām noteikti radīja iespēju redzēt vairāk no kolēģa dzīves telpas, video konferenču ekrānā neviļus paradījās bērni, mājdzīvnieki utml. Atzinums – veidojas cilvēcīgākas un uz saprašanos vērstas attiecības komandas pārstāvju lokā. Tomēr, daļēji atgriežoties darbam birojā, izmanto iespēju vēl labāk iepazīties ar kolēģiem un stiprināt sadarbību. Klātienes komunikācijā labāk strādā neverbālā komunikācija, kas palīdz veidot spēcīgāku saikni.


Atbildības un iniciatīvas uzņemšanās


Hibrīdā un attālināta darba režīmā darbiniekam ir jābūt patstāvīgākiem, jāmāk pašiem plānot savu darbu un laiku. Tas ir veicinājis darbinieka autonomiju, bet paģēr arī lielāku atbildību. Daudzi darbinieki tādējādi var labāk un vairāk izpausties – izmantot savu potenciālu, pašiem virzīt jautājumus un projektus pēc sava skatījuma un vienlaicīgi attīstīties savā nišā un ampluā. Darba devējs var stiprināt šo darbinieka autonomiju, kuras ietvaros tas var likt lietā savu ekspertīzi, zināšanas un pieredzi, uzticoties un nekontrolējot darbinieku.