Protams, ka iepriekš citiem veidotajos blogos bija arī mans viedoklis, vēlmes, vīzijas un vērtības. Bet kāpēc tikai tagad top mans emuārs?
Jau vairāk kā pusgadu esmu brīva, jo man pieder savs laiks. Man ir bijusi iespēja to pilnībā veltīt savai attīstībai. Un ko tad vēl interesantāku izdomāt, kā izmēģināt roku programmēšanā. Tā esmu apguvusi HTML, CSS, Javascript un dažādu programmēšanas bibliotēku zināšanas. Lepna, ka ASV treneri augsti novērtēja manu sniegumu, mācoties intensīvajos mājas lapu programmēšanas kursos. Lepna, ka joprojām turpinu mācības un pavisam drīz arī būšu vairāk apguvusi back-end programmēšanas gudrības, bet saprotu, ka šinī jomā es esmu tikai ceļa pašā sākumā.
"Pēc daudziem gadiem, kad visa uzmanība ir bijusi vērsta kāda cita reputācijai, zīmolam un atpazīstamībai šī brīvība sniedz man unikālu iespēju pašai augt un meklēt sevi. Izvērtēt darīto, sasniegto un, jā, arī palaisto garām".
Pavērtējot profesionālās gaitas, kas ir bijušas raibas, interesantas, ambiciozas un patiesībā savā ziņā unikālas, es sapratu, ka visam pamatā ir viens vārds - degsme. Tikai ar degsmi es lecu iekšā NATO samita Rīgā un ASV prezidenta Buša vizītes organizēšanā, Valsts prezidenta padomnieces lomā ekonomiskās krīzes laikā, Rail Baltica projekta ieviešanā. Un ar tādu degsmi kā nesen, apgūstot kodēšanas gudrības, es, šķiet, nekad mūžā neesmu mācījusies.
Un šobrīd es degu par vēlmi dalīties pieredzē, zināšanās un radīt pozitīvo cilvēku dzīvēs, palīdzot veidot personīgo zīmolu, iemācoties jaunas iemaņas, lai vairāk piesaistītu veiksmi. Tādējādi, brīvības un degsmes pārņemta, es nolēmu sākt blogot.
