Empātija ir jaunā autoritāte
Vadītāja līderības stilam ir liela nozīmē. Vadītājs ir varas attiecībās ar padotajiem. Bet tas nenozīmē, ka joprojām ir jāpraktizē tradicionālais, hierarhiskais līderības stils. Ir iespējams būt varas attiecībās, bet īstenot empātisku līderību, kas fokusējas uz sapratni, jūtām, otra viedokli. Empātiski līderi vai organizācijas izvēlas klausīties, veidot attiecības, atbalstošu vidi, kas veicina atklātu komunikāciju un sadarbību.
Marie Dasborough veica pētījumu ar divām grupām – viena grupa saņēma negatīvu veikuma vērtējumu ar pozitīviem emocionāliem signāliem – smaidiem, apliecinošiem galvas mājieniem, otra – pozitīvu atgriezenisko saiti, kas pasniegts kritiski ar savilktām uzacīm un sašaurinātām acīm. Vēlākās intervijās atklājās, ka tie, kas saņēma pozitīvu ziņu ar negatīviem emocionālajiem signāliem, jutās sliktāk par savu sniegumu kā tie, kas saņēma negatīvu atgriezenisko saiti ar pozitīvu ķermeņa valodu. Kā secina Harward Busines Review raksta : Social Intelligence and the Biology of Leadership”autori D.Goleman un R.E.Boyatzis “ja līderi cer uz vislābāko sniegumu no saviem cilvēkiem, viņiem ir jāturpina pieprasīt bet tādā veidā, ka tas veicina pozitīvu noskaņojumu komandās.
Šis raksts publicēts tālajā 2008.gadā. Ko par empātīju un tās pielietošanu domā paši uzņēmumu vadītāji 2024. gadā?
Businessolver “2024 State of Workplace Empathy Report” atzīmē, ka lai gan vadītāji ļoti labi saprot empātijas nozīmi uzņēmuma vadībā, viņiem ir grūti būt empātiskiem darbā. 63% atzīst, ka ir grūti konsistenti demonstrēt empātiju katru dienu. Kā norāda ziņojums, arī 47% HR profesionāļu un 42% darbinieku tam piekrīt. Kas ir galvenās vadītāju barjeras: pašu mentālā veselība(55%), toksiska darba vide (52%), jūtas kolēģu iebiedēti (65%), doma - ja izmantošu empātiju, būs izaicinājumi pieņemt biznesa lēmumus (72%).
Empātija ir karsta tēma un līderības diskusiju topā. Tāpēc, kamēr daudzi savu personīgo zīmolu veido, balstoties uz prasmēm, kvalifikācijām un pieredzes, ir labi atcerēties, ka tieši empātija varbūt apslēptā atslēga, lai sasniegtu mērķauditorijas sirdis.
Empātiska personīgā zīmola izveides grābekļi
Lai personīgā zīmolvedība nenoietu no sliedēm, ir tomēr labi zināt trīs galvenos paklupšanas akmeņus, no kuriem vajadzētu izvairīties. Te arī sīkāk par tiem:
1. Empātijas trūkums
Var vienkaŗši izrādīties, ka kādam kā līderim ir zems empātijas līmenis. Tas ir saistīts ar mūsu vērtību skalu un sociālajiem apstākļiem, kādos esam veidojušies kā personības. Labā ziņa ir tā, ka mēs spējam attīstīt empātiju. Padalīšos ar Melody Wilding, cilvēka uzvedības profesores, Hunter College, ieteikumiem, kādus ieradumus attīstīt, lai kļūtu par empātisku cilvēku:
- liec sarunas partnerien justies, ka visa uzmanība ir uz viņu.
- attīsti aktīvas klausīšanas prasmes;
- attīsti spēju nolasīt ķermeņa valodas signālus, lai uzmanībi aicinātu uz sarunu un rādītu, ka tev rūp otrs cilvēks;
- praktizē “pauzes”. Nepārtrauc otru runātāju, dod vietu klusumam, klausieties otrā.
- mēģini uzdot jautājumus, tā vietā lai dotus padomus
- sarunā izmanto “mēs” “es” vietā
- centies iejusties otra vietā, lai pēc iespējas labāk izrpastu otru cilvēku.
(Ne)autentisks zīmols
Šajā slazdā var ātri iekrist. Viegli ir izlikties empātiskam vārdos, bet bez apliecinošiem darbiem sagrūs arī pārējais personīgā zīmola veidotais pamats. Ticamība šādam cilvēkam būs ļoti zema. Kad tā var notikt? Jau augstāk minētajā gadījumā, ja cilvēks vienkārši nav empātisks un par tādu izliekas vai arī krietni vēlas pārspīlēt personības empātisko šķautni. Tas ka empātija ir būtiska prasme, kas šobrīd ir pieprasīta, vēl nenozīmē, ka ar tās demonstrējumu ir jāparcenšas. Iekļauj sava zīmola komunikācijā ar dabiskiem, patiesiem un jēgpilniem savai mērķauditorijai stāstiem.
Ievainojamības eksponēšana
Parādīt savu ievainojamību – cilvēcīgumu, “esmu kā tu” – ir lielisks veids, kā veidot uzticības saikni un tikt uztvertam kā cilvēcīgam, empātiskam vadītājam. Dalīšanās ar savu ievainojamību ir lielisks vieds kā demonstrēt empātiju. Tas ir arī autentiskuma signāls. Šo aspektu noteikti aicinātu apsvērt, veidojot savu zīmolu. Mēs baidāmies par savu reputāciju, bet, izmantojot Brene Brown, ievainojamības pētnieces citātu: “drosme izriet nevis no spēka, bet gan no ievainojamības”, aicinātu izkāpt no šī ievainojamības apburtā loka un dalīties ar to stratēģiski, saglabājot profesionalitāti. Līdzīgi kā ar ārstniecības augiem: tie var būt svarīgi noteiktās devās, lai ārstētu slimības, bet par daudz izmantoti var būt pat nāvējoši. Pašam ir jāmāk sajust sarkanās līnijas – cik tālu atklājot savas kļūmes, grūtos dzīves brīžus, negadījumus, kritumus, punus, es nešauju otrā kājā.