Laiks vadītājiem aktīvi rūpēties par savu tēlu





Esmu daudzus gadus rūpējusies gan par uzņēmuma augstākās vadības, izpilddirektoru, gan Valsts prezidenta reputāciju. Un zinu, ka mārketinga / komunikācijas komandas pilna uzmanība tiek veltīta izpilddirektoram, tad noteikta apjoma uzmanība tiek atlicināta svarīgākajiem valdes locekļiem un nepilnīgāks atbalsts pārējām runas personām. Lai kā gribētos, cilvēks, kas tur rūpi par uzņēmuma runas personām, ir limitēts spējās un laikā apkalpot visus. Jā, ik pa laikam tiks sagatavots viens vai otrs viedokļa raksts, tiks palīdzēts sagatavoties intervijai, bet daudz tomēr no šīm aktivitātēm priekš tiem komandas pārstāvjiem, kas nav galvenais boss, būs reaktīvā formā. Protams, tas ir atkarīgs no uzņēmumam pieejamajiem resursiem, bet tie ļoti bieži ir limitēti līdz vienai personai. Mani priecē, ka uzņēmumi rūpējās par savu vadītāju tēlu, bet, zinot šos limitus, uzskatu, ka nepilnīgi tiek izmantotas visas iespējas, lai veicinātu pašu vadītāju rūpi par savu reputāciju, lai viņus iespējotu vadīt savu zīmolu un līdz ar to arī uzņēmuma tēlu.





Piemēram, video konferences laikā tās dalībnieki var atbildēt uz jautājumiem ar emocijzīmēm, ātri sniedzot moderātoram vai runātājam ieskatu dalībnieku vēlmēs, izjūtās. Zoom piedāvā ar emocijzīmes starpniecību paust savu viedokli vai vērtējumu, noskaņojumu, to nerakstot čatā, bet izvēloties norādīt pie sava profila, fotogrāfijas. Darbinieku, komandu sadarbības instrumentos – Google Workplace, Slack, Microsoft Teams u.c. – tērzētavu ietvaros ir iespēja izmantot emocijzīmes sava teksta papildināšanai. Ne tikai mēs tā ietaupām laiku – garāka teksta vai vārda vietā ievietojot vienu emocijzīmi, kas pati par sevi jau pauž nepieciešamo domu (emodži: Pacelts īkšķis uz augšu, tā vietā, lai rakstītu – “piekrītu”, “ok”, “atbalstu šo ideju” utml.), bet skaidrs, ka piešķiram tekstam arī noskaņu. Varam uzrakstīt teikumu: “Jaunu ideju iesniegšanas termiņš ir 25. novembris”. Izlasot šo teikumu, tas nerada nekādu emociju, bet runātājs iespējams būtu ar sejas grimasēm, balss intonāciju piešķīris šim tekstam savu raksturu. Emocijzīme var imitēt neverbālo valodu rakstiskā formā. Piemēram: teikums “Jaunu ideju iesniegšanas termiņš ir 25. novembris 🙏”. Divas kopā saliktas plaukstas tiek traktētas kā “lūdzu”, “paldies liels”(paņemts no japāņu kultūras). Bieži arī izmanto, lai paustu: “lūdzos par tevi”. Piekritīsiet, ka ar šo emocijzīmi esam piedevuši pilnīgi citu vēstījuma noskaņu šim teikumam.


OnePoll, pēc Slack pasūtījuma 2021.gada februārī, veica aptauju ASV, AK, Francijā un Vācijā. Tajā atklājās, ka 69% strādājošo atzīst, ka komunikācijā, izmantojot emocijzīmes, ir sajutuši ciešāku saikni ar kolēģiem.


Arī pētnieki atzīmē, ka attālinātā darba apstākļos ir daudz grūtāk komunicēt, kad neredzam ķermeņa valodu, nespējam nolasīt nosakņojumu no balss intonācijas, un te būtisku lomu spēlē emocijzīmes rakstiskajā komunikācijā. Honkongas Universitātes pētnieki Jing Tang un Ke Fon Hjū jau 2018.gadā atzina ka emocījuzīmju un uzlīmju (sticker) lietošana papildina cilvēka neverbālo komunikāciju kompjūteru vidē. Pareiza emocijzīmju un uzlīmju, īpaši pozitīvu, izmantošana ir svarīga attiecību veidošanai un uzvedības izpratnei. Tie ne tikai palīdz paust emocijas un veidot attiecības, bet veic vārda funkcijas vēstījuma pilnīgai izpratnei.


Turklāt attālinātā darba apstākļos, kad liegta regulāra klātienes komunikācija, vadītāji un kolēģi daudz sliktāk var sajust darbinieku noskaņojumu – apmierinātību ar darbu, labsajūtu un mentālo veselību, jo nav iespējas nolasīt neverbālos signālus. Mičiganas, Merilendas un Pekinas Universitāšu pētnieki, par piemēru ņemot GitHub programmētāju saraksti daudzu miljonu ziņu apmērā, noskaidroja, ka no izmantotajām emocijzīmēm darba vidē, ir nolasāmi arī darbinieku uzvedības modeļi (aktivitātes līmenis, darba veids, kurā ir iesaistīti, komunikācijas stils, laika plānošanas prasmes un iespējamība aiziet no uzņēmuma). Un pētījums parādīja, ka ir korelācija starp emocijzīmju izmantošanu un darbinieka iesaisti darba vidē, jo tie, kas izmantoja emocijzīmes, visticamāk nepametīs uzņēmumu. Šie rezultāti parāda, ka tāpat kā rakstīts vai pateikts vārds, neverbālā komunikācija emocijzīmju formā, ir svarīga daļa no mūsu komunikācijas, kas 21. gadsimtā ieņem arvien lielāku lomu un vairs nav attiecināma tikai uz neformālu komunikāciju.


Pašās beigās atļaušos apgalvot, ka reti kurš no mums ikdienā sarunas laikā piedomā un prātā atzīmē savas emocijas, noskaņojumu, attieksmi, ar kādu mēs tajā brīdī komunicējam. Savukārt emocijzīmju izmantošana ir savā ziņā pašanalīze, kas ļauj mums vairāk izvērtēt savas sajūtas un attieksmi, tā rezultātā atrodot precīzāko savu sajūtu vizualizāciju – emodžī.


NB! Manuprāt, emocijzīme nevar pilnībā aizstāt vārdu. Tā ir jāuztver kā palīgs rakstiskajā komunikācij, piešķirot neverbālās komunikācijas akcentu.